Dīķis kā mazdārziņš

Raivja Apsīša dīķis Dzērbenē

Raugoties no estētiskā viedokļa, dīķis lauku ainavā iederas kā vāciņš uz podiņa. Turklāt tas atrisina arī praktiskus jautājumus - var nopeldēties un izaudzēt paši savas zivis, un, ja laukos ir dārzs, dīķis nodrošina arī laistāmo ūdeni. Beidzamos gados lauksaimniecībā aizvien aktuālāka kļūst problēma ar sausajām vasarām un ūdens trūkumu. Taču parunāsim par zivju dīķiem!

“Klasisks zivju dīķis ir tāds, kam rudenī ūdeni nolaiž un visas zivis savāc. Ūdeni dīķos nolaiž saimnieciskos nolūkos - ja dīķi uztveram kā mazdārziņu, tad rudenī, tāpat kā novāc dārzeņus no lauka, tā arī ūdeni dīķī nolaiž un “novāc” zivju “ražu”. Lieta tāda, ka ar makšķeri visas zivis izķert nevar, ar tīkliem arī nav tik vienkārši, turklāt, piemēram, karpas parasti ap septembra beigām un oktobrī, kad ūdens jau auksts, pārstāj baroties, tāpēc uz makšķeri nemaz tā neķersies.

Tātad, tradicionāls zivju dīķis ir veidots tā, lai vienā stūrī, kur paredzēta ūdens nolaišana, būtu visdziļākā vieta - gluži kā vannā, kur ūdens plūst uz dziļāko vietu un pārējā platībā nepaliek nekādas bedres vai ieplakas, kur zivis varētu patverties. Dziļākajā dīķa vietā ir ietaise, kuru dēvē par meniķi un ar tās palīdzību dīķī regulē ūdens līmeni. Tātad, ir zemē ierakta caurule, kura iet cauri dīķa dambim ar nelielu kritumu, lai ūdens varētu aiztecēt prom. Šai caurulei pa vidu dambī vai dīķa pusē ir uzlikta vertikāla caurule, kurā iekšā ieskrūvēts leņķdzelzis - tas cauruli pārdala vertikāli uz pusēm. Leņķdzelzī savietoti dēlīši, kas neļauj ūdenim tecēt prom - vienā caurules pusē ūdens līmenis paceļas tikpat augstu, kāds tas ir dīķī, bet otra caurules puse ir tukša. Ja sateces baseins ir liels un, piemēram, pavasarī ūdens līmenis dīķī sāk pārlieku celties (dīķis nevar uzņemt ūdeni bezgalīgi!), meniķī ūdens sāk krist pāri augšējam dēlītim, tek lejā pa caurules tukšo pusi un attiecīgi tālāk pa horizontālo cauruli iet cauri dambim prom,” stāsta Raivis Apsītis, piebilstot, ka uztaisīt meniķi nav nekas sarežģīts vai izmaksās dārgs. Cita lieta - vai dīķa atrašanās vieta ir tam piemērota?

“Vajadzīgs ir kritums, tāpēc, piemēram, pie Jelgavas, tādu uztaisīt būs problemātiski, jo Jelgava atrodas ļoti zemu (3-4 metrus virs jūras līmeņa) un tādā vietā pienācīgu kritumu nevar dabūt  - ja dīķis būs augstāk, nebūs sateces baseina, no kurienes savākties ūdenim, savukārt, ja dīķi ieraks dziļāk un ūdens tajā savāksies, nebūs, kur palaist to prom, jo turpat jau ir gruntsūdeņi. Salīdzinājumam - Rīga atrodas 13-14 metrus virs jūras līmeņa, Siguldas, Cēsu apkaime, kā arī Kurzemes puse arī augstu - 100 metrus un vairāk, tāpēc dīķi ar dabiskajiem kritumiem var uztaisīt vienkārši,” skaidro Raivis Apsītis. “Kad nolaists dīķis pa ziemu izsalst, tā ir laba bezmaksas profilakse - iznīkst dažādi parazīti. Otra bezmaksas profilakse ir atstāt dīķi tukšu vasarā, tad to izdezinficē saule.

Cik lielam jābūt dīķim?

Saprotams, ka daudziem lauku māju saimniekiem dīķis jau ir - vienkārši izrakta bedre, kur ūdeni ar pašteces palīdzību tā vienkārši nolaist nevar. Ja ūdeni nenolaiž, dīķī izveidojas sava ekosistēma, un arī ziemā jārūpējas par zivīm - jāizcērt āliņģi, lai zivis nenosmok, iespējams, jāievieto dīķī kompresors papildus skābeklim utt.

Vai dīķa izmēram ir nozīme, lai tajā audzētu zivis?

“Izmērs var būt ļoti dažāds. Par lielu dīķis īsti nevar būt, par mazu gan var - teiksim, desmit kvadrātmetru dīķītis zivju audzēšanai īsti nebūs piemērots. Zivjaudzēšanas nozarē dīķus būvē, ņemot vērā sateces baseina lielumu - proti, no cik liela laukuma savācas ūdens, kas piepilda dīķi. Mazākais, kas ir dzirdēts: uz vienu hektāru dīķa vajadzētu vismaz 10 hektārus lielu sateces baseinu. Labāk, protams, ir lielāks sateces baseins, jo var būt gan ziemas ar daudz sniega un citiem nokrišņiem, gan ar gandrīz nemaz.

Runājot par parastu piemājas dīķi un iespējamajām zivīm tajā, svarīgi ir saprast, kā dīķis “uzvedas” vasarās? Kritiskākais brīdis ir lielākais vasaras karstuma un sausuma periods - tad jāskatās, cik dīķī samazinās ūdens līmenis. Ja dīķis ir sekls, tas var pārlieku uzkarst, var savairoties zilaļģes utt. Dīķos notiek tāds fizikāls process kā stratifikācija jeb ūdens noslāņošanās - galvenā problēma bieži ir, ka vasarā dīķa dziļumā trūkst skābekļa, un attiecīgi zivis tur nevar uzturēties. Piemēram, karpām dīķa dziļums nav būtisks, svarīgāks ir siltums un platība - ja dīķi uz rudeni nolaiž, karpām vasarā pietiek pat ar metra, pusotra dziļumu. Foreļu dīķiem gan labāk būt dziļākiem - 2-4 vai pat vairāk metrus dziļiem. Tas saistīts ar aukstūdeņu zivju prasībām, un dziļāks dīķis vasarā tik ļoti nesasils.”

Fragments no žurnālistes Ilzes Klaperes veidotā raksta.

• Zivju mazuļi

  Vienu vasaru audzēti karpu mazuļi maksā 5 eiro kilogramā, divu vasaru karpas - ap 3,50-4 eiro (cena lētāka, bet zivju mazāk), kilogramu smagas - 3-3,5 eiro kilogramā.

• Zivju barība

  Barojot zivis ar graudiem, jārēķinās ar 0,30 eiro par kilogramu graudu. Profesionālā zivju barība maksā dārgāk - ap 1,40 eiro kilogramā.

• Kad zivis laist dīķī?

  Parasti jaunas zivis dīķī laiž pavasarī (ja dīķis nav ticis rudenī nolaists, un pa ziemu aizsalis, zivis pavasarī var laist iekšā tad, kad nokusis ledus), bet to var darīt arī rudenī un pat vasarā, taču jāskatās laikapstākļi - jo vēsāks ūdens, jo labāk zivis iedzīvojas. Ja ūdens jau krietni uzsilis, zivju pārvešana un ielaišana kļūst problemātiska - tās vairāk patērē skābekli, transportējot vajadzīgs vairāk ūdens, zivis ir “stresainākas” un var pat nobeigties. Ūdens temperatūrai pārvadāšanas tvertnē jābūt iespējami līdzīgai ar dīķa ūdens temperatūru.

• Kā baudīt zivju “ražu” katru gadu?

  Pavasarī jānopērk lielāki zivju mazuļi, piemēram, jau divas vasaras audzēti karpu mazuļi, kuri sver ap puskilogramu. Ja pavasarī ielaiž vien 50 gramus smagus mazuļus, rudenī tie svērs tikai ap puskilogramu, kas vēl nav ķerama un ēdama zivs. Ielaižot jau paaugušās zivis - puskilogramīgas, kilogramīgas, tās jau tekošajā gadā varēs sākt zvejot.

• Kādas zivis var laist kopā?

  • Karpas var laist vienā dīķī kopā ar amūriem un platpieriem, kas arī ir populāras zivis. Platpieris ir ūdens filtrētājs, kas ēd planktonu un mīkstos ūdensaugus, aļģes, savukārt amūrs ēd ūdenszāles. Bieži amūrus cilvēki grib ielaist dīķī, lai tie iztīrītu to no zālēm. Taču - pirmkārt, amūrs nav vietējā zivs, bet gan invazīva suga, ievesta un ļoti siltumu mīloša. Ja amūram nebūs nekā cita, ko ēst un siltums būs pietiekošs, viņš tās ūdenszāles arī ēdīs. Jo amūrs lielāks, jo cietākas un lielākas ūdenszāles spēj apēst. Bet, ja ielaidīs amūru mazuļus, kas ir tikai 20-50 g smagi, nevajag cerēt, ka tie izēdīs lielās ūdenszāles! Tur vajadzētu, ka amūrs izaudzis jau vismaz kilogramu, divus smags. Vēl, ja amūri ir kopā ar karpām, jāzina, ka amūriem ir tāda problēma - tie arī ir karpveidīgās zivis un, ja karpas baros ar specializēto barību, arī amūri gribēs ēst to, nevis ūdenszāles - iedomājieties, lai amūrs izaugtu par kilogramu, tam jāapēd ap 70 kilogramiem ūdenszāļu! Saprotams, ka amūram gribēsies ēst kaut ko barojošāku, ja vien tāda barība būs pieejama.

  • Arī līņus var laist kopā ar karpām - līņi, piemēram, apēdīs to barību, kas būs jau mazliet iebojājusies un karpas to vairs negribēs. Pie karpām var laist arī stores, bet jārēķinās, ka tās būs jābaro ar specializēto barību. Tāpat kā Āfrikas samus, ar kuriem vēl ir tāda problēma, ka tie jādabū ārā no ūdens, kad temperatūra nokritusies līdz 15 grādiem (lizteikts siltummīlis!).

  • Zināms, ka ir zivtiņas, kas barojas ar augu valsts barību, un ir plēsīgās zivis, kurām nepieciešams apēst citas zivis. Teorētiski tās var dzīvot arī vienā ūdenstilpnē, bet ir šis un tas jāzina, lai neizdarītu nepareizi. Piemēram, nebūtu prātīgi dīķī ielaist 10 kilogramus ar karpu mazuļiem un 5 kilogramus ar līdaku mazuļiem, jo - lai līdaka izaugtu par 1 kilogramu, viņai jāapēd vismaz 10 kilogrami citu zivju, tāds ir barības koeficients. Bet te jāsāk rēķināt - ja līdaka apēd 10 kilogramus karpu mazuļus, un tie maksā 5 eiro kilogramā, līdakas pašizmaksa jau sasniedz 50 eiro! Savukārt tirgus cena līdakai ir 4-5 eiro kilogramā. Līdakas vispār dīķī nevar īpaši daudz izaudzēt - tā nav bara zivs, ko var lielā zivju blīvumā audzēt (zivsaimniecībā zivju blīvumu mēra uz hektāru, un plēsīgās zivis vienmēr ir krietni mazāk).

  • Zandartus arī var audzēt dīķī - savā ziņā zandarts ir labāks par līdaku, jo tam ir mazāka mute un attiecīgi tas spēj apēst mazākas zivtiņas. Ja, piemēram, karpa būs izaugusi jau 100-200 gramus smaga, kilogramīgs zandarts tādu vairs īsti nespēs apēst. Bet līdaka gan!

  • Laba polikultūra (saderīgi kopā dzīvotāji) zandartiem ir līņi. Līņi gandrīz vienmēr iznārsto un arī lēni aug, tādējādi līņu mazuļi zandartam būs laba barība visu vasaru līdz pat rudenim. Salīdzinājumam - ja zandarts būs kopā ar karpām, rudens pusē zandartiem vairs nebūs, ko ēst, jo karpu mazuļi jau būs izauguši pārlieku lieli.

  • Foreles neiesaka laist kopā ar citām zivīm - galvenokārt dēļ ūdens temperatūras niansēm. Piemēram, ar karpām labāk ne. Viena ir aukstūdeņu, otra siltūdeņu zivs, turklāt ir vēl citas nesaderības - karpas pārnēsā parazītus, kas forelēm nepatīk. Un vēl karpas dīķi ļoti uzduļķo, barojoties no gultnes - ūdens karpu dīķī ir duļķains. Foreles savukārt dzīvo aukstos un liesos ūdeņos, kuri ir dzidri, bieži nāk no avotiem. Foreles nebarojas no gultnes, bet gan ūdens slānī - ar grimstošu barību, citām zivīm. Skaidrā ūdenī foreles savu barību saskata labi, ko savukārt nevar teikt par duļķainu ūdeni.

• Kur uzzināt vairāk?

  Piesakies konsultācijai pie zivju audzētavas Dzērbenes zivis vadītāja un zivkopības eksperta Raivja Apsīša +371 2 9233377.