Kas ir hlorella?

Hlorella tuvplānā

Ūdens kvalitātes uzlabošana ar videi draudzīgiem paņēmieniem – inovatīvs risinājums zivju audzētājiem.

Sveiciens visiem zivju audzētājiem, mazu un lielu dīķu turētājiem un īpaši zaļā dzīvesveida piekritējiem. Šajā rakstā esmu nolēmis padalīties ar kādu atklājumu un savu pēdējo četru gadu pieredzi par zivju audzēšanu dīķos pēc inovatīvas metodes. Vismaz man tā ir jauna pasaule, un domāju jums arī, jo, līdz iesāku šo metodi praktizēt, nezināju Latvijā nevienu akvakultūras saimniecību vai privāto dīķu turētājus, kuri nodarbotos ar ko līdzīgu.

Par ko ir runa? Runa ir par zaļaļaļģes jeb mikroaļģes hlorella vulgaris izmantošanu akvakultūrā. Vai tā ir inovācija vai nav mēs, protams, varam diskutēt, bet skaidrs, ka pati mikroaļģe uz mūsu planētas pastāv jau vairāk kā 2 miljardus gadus, te es nedaudz noapaļoju, jo domāju pāris simt miljoniem gadiem šurp vai turp šeit nav lielas nozīmes. Mikroaļģe hlorella dabiskajos ūdeņos ir vismaz uz puses no mūsu planētas, protams, arī Latvijas ūdeņos. Inovācija, manuprāt, slēpjas šīs mikroaļģes īpašībās un to pielietojumā dīķos, zivju audzēšanai, proti veiksmīgā sadarbībā starp cilvēku un dabu.

Kāda ir mikroaļģes iedarbība ūdenī un kādēļ tā var interesēt zivju audzētājus un ari piemājas dīķu turētājus un ezeru apsaimniekotājus? Mikroaļģe hlorella vulgaris, ielaista dīķī, pateicoties hlorofīlam, būtiski efektīvāk par citiem ūdens augiem, absorbē tur esošos biogēnus un oglekļa dioksīdu-CO2, kā rezultātā ūdenī tiek izdalīts liels daudzums molekulārā skābekļa, kas nozīmē dīķos būtiski labākus dzīves un augšanas apstākļus zivīm.

• Piesakies konsultācijai

  Piesakies konsultācijai pie zivju audzētavas “Dzērbenes zivis“ vadītāja Raivja Apsīša – +371 2 9233377

Ko tas nozīmē praksē?

 Šeit varu padalīties ar savu personīgo pieredzi. Bija sākotnējā informācija, ka šī mikroaļģe spēj saražot skābekli siltā ūdenī +20 +30C, 10-12 mg/l. Bet tas runā pretī fizikas likumiem! Ir  zināma sakarība - jo siltāks paliek ūdens, jo sliktāk ūdenī šķīst skābeklis. Sākumā, protams, biju ļoti skeptisks un neticēju, ka kaut kas līdzīgs ir iespējams. Pēc praktiskas pieredzes katrs, kurš ir mērījis izšķīdušā skābekļa līmeni ūdenī zina, ka pavasarī, kad ūdens temperatūra ir +1+3 C un ūdens ir auksts un tekošs, piemēram, virszemes avotiņš, vai tikko svaigi uzpildīts dīķis, skābekļa piesātinājums 12 mg/l nav nekas neiespējams, varētu pat teikt ierasta lieta, bet, kurš ir redzējis zivju dīķī skābekļa piesātinājumu 12 mg/l vasarā, jūlijā, kad ūdens temperatūra ir +28 +30C? Es līdz šim neko tamlīdzīgu nebiju ne redzējis, ne piedzīvojis, gluži pretēji, pēdējos gados, karstajos vasaras mēnešos, turot dīķos lielu zivju blīvumu, saskāros ar izteiktu skābekļa deficītu. Atsevišķos dīķos, skābekļa piesātinājums bija tikai 2 mg/l un mazāk. Te nepalīdzēja ne dīķu ūdens aerācija ar mums visiem zināmajām ūdens aerācijas metodēm, ne ūdens pumpēšana no blakus dīķiem, ne strūklaku veidošana – skābekļa vienkārši nebija, zivis neēda un dažas pat izdomāja izstāties no šīs dzīves… . Man kā saimniekam stress un darbi neveicas. Šī pieredze manī arī radīja tā laika skepsi, jo nav iespējams ūdenī skābeklis 12mg/l vasarā, ja ūdens temperatūra +30C! Te man prātā nāk citāts no “Jettes Dienu grāmatas grāmatas”:

”… ja kāds saka ka tas nav iespējams, tas nenozīmē ka tas nav iespējams, bet gan to, ka šis cilvēks nezin kā to izdarīt”.

 Par spīti neticībai un kritiskai attieksmei, tomēr izlēmu eksperimentēt. Pirms četriem gadiem ielaidu trijos savos zivju dīķos mikroaļģi hlorella, īpaši ne uz ko daudz necerot. Klusībā domāju, ja karpu dīķī vasarā pie ūdens temperatūras +25+28C skābeklis noturēsies 6-7 mg/l robežās, būšu pateicīgs visuma saprātam par izpalīdzēšanu. Mikroaļģi ielaidu divos karpu dīķos un vienā foreļu dīķī. Minstināšanās un svārstīšanās ir cilvēka dabas neatņemama sastāvdaļa, tāpat bija arī ar mani, aļģes ielaidu dīķos pēc zināmas cīņas ar sevi un šīs cīņas karstumā bija pienācis jau jūnija beigu karstuma vilnis, kurš 2021. gadā bija diezgan ekstrēmi garš – no jūnija vidus līdz jūlija beigām. Sešas nedēļas bez atelpas. Ūdens dīķos uzsila līdz +29 +30, vienā karpu dīķī fiksēju pat +31C. Pirmais lielais pārsteigums bija, kad jau nedēļu pēc mikroaļģes ielaišanas dīķos, mērot skābekli, oksimetrs rādīja 10-12mg/l. Protams, pirmā doma bija, ka kaut kas ar mērinstrumentu nav kārtībā. Mērīju skābekli dīķos, kur šī mikroaļģe netika ielaista (iekšējā skepse neļāva laist visos dīķos, kaut kur taču vasarā arī jāpeldas, kā saka, uz visu banku negāju). Pārējos dīķos skābeklis bija kā parasti 3-4 mg/l.

Mērīju dziļurbuma ūdeni – 0.5 -0.7mg/l. Atkal mērīju dīķos ar mikroaļģi – bet skābeklis kā ir tā ir neiedomājami augsts. Pats labākais bija tas, ka šāds skābekļa līmenis noturējās algolizētajos dīķos visu audzēšanas sezonu, ieskaitot vēlu rudeni. Biju negaidīti pārsteigts. Raža bija izcila. Nākošajā sezonā (2022.) mikroaļģi jau mērķtiecīgi salaidu visos dīķos un jau agrā pavasarī, uzreiz pēc palu ūdeņu noplakšanas. Sakritība vai nejaušība, bet viss atkārtojās kā 2021. gada vasarā, skābeklis ūdenī bija neraksturīgu daudz un zivis labi auga. Rudenī raža atkal izcila.

2022 gada pavasarī gāju savos eksperimentos uz priekšu, bija plāns vismaz vienā no dīķiem izaudzēt ekstrēmu daudzumu ar zivīm (manā izpratnē ekstrēms blīvums zivju dīķī ir virs 2000kg/ha). Eksperiments rudenī noslēdzās ar zivju blīvumu 3672 kg/ha. Mēs visi zinām, nav nekādu problēmu pavasarī ielaist dīķī lielu daudzumu zivju mazuļus, nav problēmu nopirkt viņām barību un kārtīgi visu vasaru barot, problēmas ir ar ūdens kvalitāti, pārsvarā vasaras karstajos mēnešos, pirmais un redzamākais ūdens piemērotības rādītājs ir tieši skābeklis. Skābekļa klātbūtnē notiek visi fizioloģiskie procesi zivs organismā, tajā skaitā arī barības konversācija. Jo labāki ūdens vides apstākļiem priekš zivīm, jo labāks būs zivju pieaugums un protams daudz labāks barības koeficients – BK.

Katrs, kurš kaut nedaudz ir pietuvināts zivju audzēšanai vai makšķerēšanai, zina, ka zivis slāpst ziemā, pavasarī zem ledus. Bieži tas notiek atkušņos, kad dīķos ieplūst kūstošā sniega ūdens, kurš ir bez skābekļa. Bet zivis mēdz slāpt arī vasarā, un visbiežāk tas notiek vasaras karstajos mēnešos, īpaši, ja ir ilgs, noturīgs karstums, ja dīķis ir sekls, zāļains un tajā ir daudz zivju. Tāpat zivju slāpšana var notikt arī rudenī, tam par iemeslu var būt atmirstošie ūdens augi, kā arī vasaras zivju audzēšanas procesā uzkrātie zivju izdalījumi, kas ir pārstrādātā zivju barība.

Secinājumi

Mans pēdējo gadu secinājums, izmantojot mikroaļģi zivju audzēšanai, ir tāds, ka dīķī palielinās arī dabiskās barības daudzums, proti zooplanktons. Darbības princips ir sekojošs, mikroaģe ļoti intensīvi izēd no dīķa tur esošo piesārņojumu (ūdenī esošos biogēnus, kas radušies, sadaloties ūdens augiem, zivju izdalījumi, neapēstā zivju barība, piesārņoti ienākošie ūdeņi, piemēram no lauksaimniecības, kanalizācijas, lopkopības, kā arī ogļskābo gāzi kas rodas dažādu pūšanas procesu rezultātā, kā arī zivīm izelpojot). Pati par sevi mikroļģe ir fitoplanktons, kurš satur ļoti daudz proteīna, dažādus bio stimulaturus, vitamīnus, minerālvielas. Fitoplanktons ir dabiskā barība zooplanktonam, zooplanktons ir dabiskā barība zivīm. Jo dīķī ir vairāk piesārņojuma, jo vairāk sāk augt fitoplanktons( tai skaitā mikroaļģe hlorella), jo vairāk ir fitoplanktons, jo vairāk sāk augt zooplanktons, jo vairāk ir zooplanktons jo dīķī vairāk dabiskās barības zivīm, līdz ar to vairāk zivju. To pašu pasakot īsāk: mēs ūdens piesārņojumu pārvēršam par resursu!

Ja runā par zivju sugām, tad es šo mikroaļģi šobrīd izmantoju pilnīgi visos zivju dīķos, pie visām zivīm, gan siltūdeņu, gan aukstūdeņu, gan miermīlīgām, gan plēsīgām. Rezultāti ir ļoti iepriecinoši, īpaši labi aug platpieri, ļoti labi jūtas foreles, labāk pārcieš vasaras karstuma viļņus. Visas zivis rudenī izskatās spēka pilnas, daudz labāk ziemo, ļoti labi garšo.

Raksta autors ir zivju audzētavas “Dzērbenes zivis” vadītājs Raivis Apsītis.